Svētku dienas

Svētku dienās svin tradicionālos gadskārtu svētkus un ar Latvijas valstisko veidošanos saistītas dienas. Atceres dienas ir veltītas vēsturisku notikumu vai tajos cietušo cilvēku piemiņai. Atzīmējamās dienās tiek godinātas profesijas, sabiedrības grupas, ģimenes un cildinātas citas vērtības.

Dažas valstiski svarīgās dienas, svētku un atceres dienas ir saistītas ar politiskajām iniciatīvām. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes 1990. gadā pieņemtajā likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 15 reizes veikti grozījumi, piemēram, 1998. gadā LR Saeima oficiālo valsts svētku un piemiņas dienu sarakstā iekļāva 16. martu – Latviešu karavīru atceres dienu (sabiedrībā sauktu arī par Leģionāru piemiņas dienu), bet 2000. gadā – no tā izslēdza. 

Kristīgajā tradīcijā pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē konfesiju noteiktajās dienās, taču tām nav piešķirts oficiāls svētku dienas un brīvdienas statuss. Politiskā partija “Saskaņa” vairākas reizes rosināja pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par brīvdienu, tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Atceres un atzīmējamās dienas

Padomju režīma noziegumu upuru piemiņai ir četras atceres dienas – 25. marts, 14. jūnijs, 23. augusts, decembra pirmā svētdiena. Trīs no tām – 25. marts, 14. jūnijs, 23. augusts – saistītas ar totalitāro režīmu noziegumiem pret Latvijas sabiedrību Latvijas teritorijā okupāciju laikā. Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena – 1998. gadā tika noteikta decembra pirmā svētdiena – ir atceres diena Staļina represijās cietušajiem 20. gs. 30. gadu beigās toreizējā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā. 2012. gada aptauja liecina, ka 87% Latvijas iedzīvotāju to nav atzīmējuši. Respondenti kā atceres dienu vairāk pieminējuši deportāciju gadadienu 25. martā un 14. jūnijā.

Latvijas sabiedrībā neviennozīmīgi tiek vērtēta Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšana 8. martā, kas par oficiālu atzīmējamo dienu kļuva 2008. gadā. Daļa sabiedrības uzskata, ka tā ir padomju svētku atblāzma, un Starptautiskā sieviešu diena ir zaudējusi sākotnējo jēgu – cīņu par sieviešu līdztiesību.

Svētku brīvdienas

Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Svētku dienas
Atzīmēšanas tradīcijas

1. janvāris – Jaungada diena

 Īpašu Latvijai raksturīgu atzīmēšanas tradīciju nav

Lielā Piektdiena

Piektdiena pirms Lieldienu svētdienas. Dievkalpojumi. Vecrīgā norisinās ekumeniskais Krusta ceļa gājiens.

Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena

Lieldienu datums mainās, bet vienmēr tiek svinētas svētdienā – 1. svētdienā pēc pilnā mēness pēc pavasara saulgriežiem. Lieldienas nevar būt agrāk par 22. martu un vēlāk par 25. aprīli. Saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – tiek krāsotas olas, rīkotas olu kaujas un ripināšana, šūpojas Lieldienu šūpolēs, kristieši apmeklē Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumus.

1. maijs – Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Apaļās gadadienās Meža kapos Rīgā Latvijas augstākās amatpersonas svinīgi noliek ziedus

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Svinīgā Saeimas sēde. Valsts apbalvojumu pasniegšana. Svētku koncerti. 2016. g. Latvijas valsts simtgades birojs ierosināja jaunu tradīciju – “Baltā galdauta svētkus” –, kas guva plašu sabiedrības atsaucību.

Maija otrā svētdiena – Mātes diena

Ģimenēm veltīti pasākumi, tiek sveiktas mātes vai nolikti ziedi viņu atdusas vietās

Vasarsvētki

Vasarsvētku datums mainās, bet vienmēr tiek atzīmēti svētdienā – piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām. Saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – mājas un saimniecības ēkas rotā ar bērzu meijām. Kristīgajā pasaulē svin Svētā Gara nosūtīšanas svētkus.

23. jūnijs – Līgo diena

Cilvēki sapoš dzīvesvietu, vāc jāņuzāles, ticot, ka tām piemīt dziedniecisks spēks, un rotājas ar ziedu vainagiem. Tradicionālais cienasts ir siers un alus. Dziesmās, dejās un lecot pāri ugunskuram, aizvada Jāņu nakti un sagaida saullēktu. Daļa sabiedrības svin vasaras saulgriežus astronomiskās vasaras sākumā – 21. jūnijā.

24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži)

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena

Svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē

18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Svinīgā Saeimas sēde. Valsts apbalvojumu pasniegšana. Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, svētku koncerti, lāpu gājieni. Valsts prezidenta svētku uzruna. Vakarā Daugavas krastmalā notiek svētku uguņošana.

24., 25., 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži)

Saplūst pagāniskās un Kristus dzimšanas svētku tradīcijas. Folkloras kopas uztur ķekatās iešanu un bluķa vilkšanas rituālu. Kristieši dodas uz Kristus Dzimšanas svētku dievkalpojumiem. Daļa sabiedrības svin ziemas saulgriežus astronomiskās ziemas sākumā – 21. decembrī.

31. decembris – Vecgada diena

Pirms pusnakts mediji pārraida Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunu Latvijas iedzīvotājiem. Pusnaktī – Jaungada uguņošana.

Atceres un atzīmējamās dienas
                                    Atzīmēšanas tradīcijas

Latvijas vēstures notikumu atcere

20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

Rīgā Doma laukumā, Zaķusalā un citur Latvijā tiek iedegti ugunskuri barikāžu aizstāvju atcerei. Tiek nolikti ziedi kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā Rīgā un pie Brīvības pieminekļa.

26. janvāris – Latvijas Republikas starptautiskā (de iure) atzīšanas diena

Tiek nolikti ziedi pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica atdusas vietā Meža kapos, Rīgā.

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Piemiņas brīdis Rīgas dzelzceļa stacijās “Šķirotava”, “Torņakalns” un citviet Latvijā. Valsts augstākās amatpersonas un politiski represēto biedrību pārstāvji noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Koncertos tiek atskaņota Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”.

14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

 27. aprīlis – Latgales kongresa diena

Atceres tradīcijas sabiedrībā vēl nav izveidojušās.

8. maijs – Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena

Piemiņas brīdis, piedaloties valsts amatpersonām Rīgas Brāļu kapos, Salaspils memoriālā, Lestenes Brāļu kapos un citur. Kopš 2012. gada, kad Valsts prezidenta amatā bija Andris Bērziņš, kara veterāni neatkarīgi no frontes puses tiek aicināti tikties kopīgā piemiņas pasākumā.

17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena

Atceres tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.

22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)

Atceres pasākumi kritušo karavīru piemiņai Amatā, Priekuļos, Pārgaujā un Cēsīs. Piedalās arī Igaunijas vēstnieks vai kāda no Igaunijas augstākajām valsts amatpersonām.

4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

Piemiņas brīdis Rīgā 1941. gadā nodedzinātās Horālās sinagogas memoriālā. Notiek ebreju reliģiskās draudzes “Šamir” un Rīgas Geto muzeja organizētais “Dzīvo gājiens”.

21. augusts – Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena

Apaļās gadadienās tiek atzīmēts ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, svētku koncertu, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.

23. augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena

Atcere saistīta ar 1989. gada nevardarbīgās pretošanās akciju “Baltijas ceļš”. Piemēram, 2009. gadā notika diennakts skrējiens “Sirdspuksti Baltijai” pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu.

11. novembris – Lāčplēša diena

Valsts apbalvojumu pasniegšana. Rīgas krastmalā un Brāļu kapos tiek aizdegtas svecītes Latvijas aizstāvju piemiņai. Citviet Latvijā ar svecēm izgaismo pieminekļus Latvijas brīvības cīnītājiem. Lāpu gājiens.

11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

Atceres tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.

Decembra pirmā svētdiena – pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

 

                                         Sabiedrības grupu godināšana un vērtību izcelšana

9. maijs – Eiropas diena

Koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes, taču atzīmēšanas tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.

15. maijs – Starptautiskā ģimenes diena

1. jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena

Septembra otrā svētdiena – Tēva diena

1. oktobris – Starptautiskā senioru diena

8. marts – Starptautiskā sieviešu diena

Sievietes tiek sveiktas ar ziediem un dāvanām.

1. septembris – Zinību diena

Pirmajai skolas dienai veltīti svinīgi pasākumi izglītības iestādēs, skolotājiem tiek dāvināti ziedi.

22. septembris – Baltu vienības diena

Kopš 2000. gada tiek godināta Latvijas un Lietuvas sadraudzība un notiek kopīga folkloras kopu un koru sadziedāšanās, sporta pasākumi, ugunskuru iedegšana pilskalnos. Pārmaiņus – Latvijā un Lietuvā.

                                                                                 Profesiju svētki
 

Kopīgās atzīmēšanas tradīcijas

Atšķirīgās atzīmēšanas tradīcijas

17. maijs – Ugunsdzēsēju un glābēju diena

Labāko darbinieku apbalvošanas pasākumi.

Atvērto durvju diena ugunsdzēsības depo

Jūnija trešā svētdiena – Medicīnas darbinieku diena

Jūlija otrā sestdiena – Jūras svētku diena

Tiek dēvēta arī par Zvejnieku svētkiem. Svētku programma piejūras pilsētās un ciemos.

Oktobra pirmā svētdiena – Skolotāju diena

Skolēnu organizēti pasākumi skolotājiem, absolventu sveicieni kādreizējiem pedagogiem.

7. novembris – Robežsargu diena

Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadeti svinīgā pasākumā zvēr uzticību Latvijai.

5. decembris – Policijas darbinieku diena

Citi svētki

Svētā Valentīna diena jeb Visu mīlētāju diena, sarunvalodā bieži Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu daudzās valstīs tiek svinēti 14. februārī. Šajā dienā mīļotie cilvēki ar apsveikumiem un dāvanām pastiprināti pauž savu mīlestību vienam pret otru.

Valentīna diena ir vieni no tiem svētkiem, kas šķiet ienākuši Latvijā uz palikšanu. Arvien vairāk cilvēku nolemj 14. februāri izmantot kā dienu, kad īpaši spēcīgi apstiprināt savas jūtas vienam pret otru. Ja arī esi viens no tiem, kas nolēmis savu mīļoto iepriecināt gada romantiskākajos svētkos, lūk, dažas idejas, kas ļaus pozitīvi pārsteigt Tavu otro pusīti.

Vakariņas ar domu

Daudzi Valentīna dienas vakarā kopā ar mīļoto dodas uz restorānu paēst svētku vakariņas. Lai šis vakars patiešām būtu īpašāks nekā citi, pacenties nedaudz vairāk par galdiņa pierezervēšanu. Lūk, daži piemēri, kā vakariņas padarīt par notikumu:

  • pirms maltītes izejiet pastaigā pa romantiskām vietām, kas Jums atgādina par laiku, kad tik tikko iemīlējāties, piemēram, pirmā randiņa vietas;
  • pagatavo vakariņas pats, iesēdieties kopā mašīnā un aizbrauciet pavakariņot pie jūras vai kaut kur, kur paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu;
  • ja esi domājis par bildinājumu, iespējams šis ir īstais brīdis, kad beidzot pajautāt TO jautājumu?

Katrā ziņā atceries, ka šis ir brīdis gadā, kad pateikt mīļotajam, cik ļoti esi priecīgs būt kopā ar viņu, tāpēc pati ēšana Valentīna dienas vakariņās var būt otršķirīga.

Dāvini pārdomātas dāvanas

Kas var vēl labāk pateikt “Es Tevi mīlu!” kā pārdomāta dāvana, kas šajā gadījumā nebūs kaste konfekšu ar kokosrieksta skaidiņām un mandeli vidū. Lai arī kā gribētos, kaut lieliskas dāvanas būtu tik viegli iegādājamas kā konfekšu kaste, lai pārsteigtu otro pusīti tomēr būs jāpapūlās nedaudz vairāk. Ne jau dāvanas vērtība, bet gan tajā ieliktās pūles un doma ir pati svarīgākā. Iespējams vari pašpikot kādu ideju no šīm:

  • kalendārs ar Jūsu abu kopīgām bildēm;
  • kāda dzēriena pudele ar specializētu etiķeti, piemēram, “Mīlas saldā dzira” un Jūsu abu vārdiem;
  • dāvanu karte muguras masāžai pie profesionāļa + kupons muguras masāžai no mīļotā jau tajā pašā vakarā;
  • jūsu abu mīļāko romantisko dziesmu izlase, pie kuras mājās nodejot kādu deju;
  • iegādājieties aviobiļetes uz jebkuru lēto galamērķi un mīļotajam sagatavojiet aprakstu ar visām romantiskajām lietām, ko ceļojumā darīsiet.

Tāpat atceries, ka vienmēr pārsteigs kāds sīkums, kas gatavots ar paša rokām, piemēram, paša taisīta kartīte ar mīlestību apliecinošiem vārdiem iekšpusē.

Vēsture

Lai gan ir bijuši vairāki kristiešu mocekļi, kuriem vārds bija Valentīns, visticamāk šī diena ir nosaukta par godu 3. gadsimta kristiešu svētajam Valentīnam, kas bija moceklis aptuveni 269. gadā Romas imperatora Klaudija II valdīšanas laikā. Klaudijs II aizliedza jauniešiem precēties, jo uzskatīja, ka neprecēti vīri ir karot spējīgāki. Saskaņā ar leģendu, priesteris Valentīns turpinājis paslepus laulāt cilvēkus. Tas esot bijis iemesls, lai viņu sodītu ar nāvessodu.[1]

Vēl pastāv versija, ka mūks Valentīns nonāca cietumā tieši tāpēc, ka bija kristietis. Kristiešus tajā laikā vajāja. Valentīns rakstīja vēstules cietuma uzrauga meitai, ar kuru viņš bija sadraudzējies un kurā bija iemīlējies.[1] Vēstules viņš esot parakstījis ar frāzi “no Tava Valentīna”.

Svētku pirmsākumi tiek saistīti ar romiešu svētkiem Luperkālijām (Lupercalia), kas svinēti februāra vidū. Šajos svētkos svinēja pavasara atnākšanu, tika veikti auglības rituāli, kā arī salozēja pa pāriem sievietes ar vīriešiem. Kristietībā šie pagānu svētki netika atzīti, lai arī tautā tie bija ļoti iecienīti,[1] un, iespējams, tieši tāpēc 5. gadsimta beigās pāvests Gelasijs I pārdēvēja Luperkālijas par Svētā Valentīna dienu, lai radītu reliģijai atbilstošu iemeslu svinībām.

Aptuveni 14. gadsimtā Svētā Valentīna diena kļuva par romantikas dienu un ieguva tradīcijas, kas vairāk līdzinās mūsdienu Svētā Valentīna dienas svinēšanas tradīcijām.

19.novembris – 1999. gadā Trinidadā un Tobago meklējami pirmssākumi Starptautiskai vīriešu diena. Pamazām svētkus ieviesa arī Austrālijā, Ziemeļamerikā, Eiropā.

Novembra pirmā sestdiena – Vispasaules vīriešu diena. Svētku izcelsmes valsts ir Austrija.

23. februāris – Vīriešu diena, kas mantota no Padomju Savienības laikiem. Sākotnēji bijusi Padomju armijas un Jūras kara flotes diena.

Kad atzīmēt vīriešu dienu, ir katra brīva izvēle. Tomēr neaizmirsīsim mūsu stipro dzimumu, kas ir stiprs balsts un lutina arī savas iemīļotās sievas Sieviešu dienā un arī ikdienā!

23. februāra svētki ir saglabājušies kopš Padomju laikiem. Tā ir diena, kuru Austrumeiropā atzīmē kā Vīriešu dienu. Padomju Savienības laikos 23. februārī svinēja Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu, taču šodien plašākā sabiedrībā dienu saista ar vīriešu apsveikšanu un 23. februāri dēvē par Vīriešu dienu.

Kā Vīriešu dienu svinēja agrāk un kā tagad?

23. februāri sauc arī par Padomju armijas dienu, Tēvijas sargu dienu, Tēvzemes aizstāvju dienu, Sarkanās armijas dienu. Padomju laikos Vīriešu dienā tika sveikti vīriešu kārtas pārstāvji gan skolās, gan darba kolektīvos, atzīmējot dienu pie svētku galda. Taču mūsdienās vien daļai sabiedrības ir tradīcija svinēt mantotos svētkus no Padomju laika. Lielākoties tie ir vecāka gada gājuma cilvēki, kuri ir piedzīvojuši PSRS laikus un izjutuši šīs dienas tā laika svinības. Turklāt nereti pastāv uzskats, ka 23. februāris ir svētki tiem vīriešiem, kas kādreiz ir dienējuši. Neliela vēsturiska atkāpe par svētku rašanos atrodama šajā saitē.

Lai arī Vīriešu diena ir mantota no Padomju laikiem, nekas nevar būt labāks par vēl vieniem svētkiem un vīriešiem likt sajusties īpašiem. Tas ir lielisks atgādinājums draugiem, vīriem, tēviem un vectēviem, ka viņi ir īpaši. To labi var panākt ar maziem dienas pārsteigumiem – gardām vakariņām, pašceptu kūku vai īpašu uzmanību visas dienas garumā. Vari arī sarūpēt aktīvās atpūtas, brīvā laika pavadīšanas dāvanu. Azartiskiem un adrenalīnu mīlošiem vīriešiem trāpīts desmitniekā būs ar kartingu vai ātru braucienu pa trasi profesionālā rallijmašīnā. Šajā dienā atļauts pārsteigt ar to, ar ko pats vīrieties sevi nekad nepalutinās. Muguras masāža vai relaksējošas procedūras ūdens relaksācijas centrā vai SPA atpūtas kompleksā pēc garas darba dienas. Vairāk idejas dāvanām Vīriešu dienā atrodamas šajā saitē.

8.marts – Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko svin lielā daļā valstu. Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa (Mātes diena ir veltīta tikai sievietēm mātēm, Svētā Valentīna diena — mīlētājiem). 

Leģenda

Saskaņā ar iesakņojušos mītu 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt — sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.

Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis. Mīts radās 20. gadsimta 60. gados PSRS, lai piesaistītu starptautisko sieviešu dienu šajā valstī valdošajai ideoloģijai.